Skip to content

Masīvi

Mācību uzdevumu struktūra

Sarežģītības līmeņi:
🟢 - vienkāršs sarežģītības līmenis;
🟡 - vidējs sarežģītības līmenis;
🔴 - paaugstināts sarežģītības līmenis.


Ievaddati — tas ir, kad programma prasa lietotājam ievadīt kādu informāciju.

🖥️ Izvaddati — tas ir, kad programma parāda rezultātu ekrānā.

🟢1. uzdevums. mugursoma.py

Parādīt uzdevumu

Mugursoma — izdruka viss saraksts


🧠 Uzdevuma nosacījums:
Izveido sarakstu mugursoma, kurā ir trīs priekšmeti: "maize", "grāmata", "telefons". Izdrukā visu sarakstu un pēc tam izdrukā saraksta garumu.


🛠 Darbu gaita:

  1. Ieraksti saraksta definīciju: mugursoma = ["maize", "grāmata", "telefons"].
  2. Izmanto print(mugursoma) — palaid programmu, pārliecinies, ka saraksts izvadās.
  3. Pēc tam izmanto print(len(mugursoma)) — tas atgriezīs elementu skaitu.
  4. Saglabā failu un palaid vēlreiz.

Padoms: len() mēra elementu skaitu sarakstā.


Ievaddati:

python
(nav nepieciešami — vērtības dod uzdevumā)

🖥️ Izvaddati:

python
['maize', 'grāmata', 'telefons']
3

🟢2. uzdevums. piekluve-otrajam-elementam.py

Parādīt uzdevumu

Piekļuve otrajam elementam


🧠 Uzdevuma nosacījums:
Ir saraksts edieni = ["pica", "saldējums", "frī kartupeļi"]. Izvada otrā (index 1) elements.


🛠 Darbu gaita:

  1. Ieraksti edieni = ["pica", "saldējums", "frī kartupeļi"].
  2. Izmanto print(edieni[1]).
  3. Palaid un pārbaudi.

Padoms: Python saraksti sākas ar index 0 — uzmanies!


Ievaddati:

python
(nav — dati skaidri uzdevumā)

🖥️ Izvaddati:

python
saldējums

🟢3. uzdevums. pievieno-elementu-sarakstam.py

Parādīt uzdevumu

Pievieno elementu sarakstam


🧠 Uzdevuma nosacījums:
Sākotnējais saraksts: grozs = ["ābols", "banāns"]. Lietotājs ievada vienu papildu augli (tekstu). Programma pievieno to sarakstam un izdrukā jauno sarakstu.


🛠 Darbu gaita:

  1. Definē sarakstu grozs.
  2. Nolasīt ievadi: jauns = input("Ievadi augli: ").
  3. Pievienot ar grozs.append(jauns).
  4. Izvadīt ar print(grozs).

Padoms: append() pievieno elementu saraksta beigās.


Ievaddati:

python
pera

🖥️ Izvaddati:

python
['ābols', 'banāns', 'pera']

🟡4. uzdevums. nomaini-pirmo-elementu.py

Parādīt uzdevumu

Nomaini pirmo elementu


🧠 Uzdevuma nosacījums:
Sāk saraksts dienas = ["Pirmdiena", "Otrdiena", "Trešdiena"]. Lietotājs ievada jaunu dienu (tekstu). Programma nomaina pirmo elementu ar lietotāja ievadi un izdrukā atjaunināto sarakstu.


🛠 Darbu gaita:

  1. Definē sarakstu dienas.
  2. jauna = input(...).
  3. dienas[0] = jauna.
  4. print(dienas).

Padoms: Aizvietojot dienas[0], mainās pirmais elements.


Ievaddati:

python
Svētdiena

🖥️ Izvaddati:

python
['Svētdiena', 'Otrdiena', 'Trešdiena']

🟡5. uzdevums. skolenu-saraksts-ar-ievadi.py

Parādīt uzdevumu

Skolēnu saraksts ar ievadi


🧠 Uzdevuma nosacījums:
Programma prasa ievadīt 5 skolēnu vārdus (pa vienam). Jāizveido saraksts ar šiem vārdiem un jāizdrukā tas.


🛠 Darbu gaita:

  1. Izveido tukšu sarakstu: skoleni = [].
  2. Izmanto for i in range(5): un katrā ciklā lasa vārdu ar input() un append() to sarakstam.
  3. Pēc cikla izmanto print(skoleni).

Padoms: Šis savieno ciklus un sarakstus — svarīgi nākotnes darbiem.


Ievaddati:

python
Anna
Jānis
Līga
Marta
Pēteris

🖥️ Izvaddati:

python
['Anna', 'Jānis', 'Līga', 'Marta', 'Pēteris']

🟡6. uzdevums. elementu-skaitisana-saraksta.py

Parādīt uzdevumu

Elementu skaitīšana sarakstā


🧠 Uzdevuma nosacījums:
Lietotājs ievada vārdu un sarakstu vardi = ["ai", "bi", "ai", "ci", "ai"]. Programma izvada, cik reizes šis vārds parādās sarakstā.


🛠 Darbu gaita:

  1. Definē vardi.
  2. mekle = input("Ievadi vārdu: ").
  3. skaits = vardi.count(mekle) vai saskaiti ar ciklu.
  4. print(...).

Padoms: count() ir ērts, bet parādi arī variantu ar ciklu — tas trenē loģiku. Saikne: latviešu valoda (vārdu daudzums).


Ievaddati:

python
ai

🖥️ Izvaddati:

python
Vārds 'ai' ir sarakstā 3 reizes

🔴7. uzdevums. no-saraksta-iznemt-elementu-pec-indeksa.py

Parādīt uzdevumu

No saraksta izņemt elementu pēc indeksa


🧠 Uzdevuma nosacījums:
Sāk saraksts krāsas = ["sarkans", "zils", "zaļš", "dzeltena"]. Lietotājs ievada indeksu (vesels). Programma izņem saraksta elementu ar šo indeksu, izdrukā izņemto elementu un atjaunināto sarakstu. (Pieņēmums: indekss derīgs; uzdevuma variants: ja indekss nav derīgs — izdrukāt kļūdu.)


🛠 Darbu gaita:

  1. krāsas definēts.
  2. i = int(input("Ievadi indeksu: ")).
  3. izn = krāsas.pop(i) — pop atgriež izņemto elementu.
  4. Izdrukā izn un krāsas.

(Padoms: parādīt īsu variantu ar if pārbaudīt, vai 0 <= i < len(krāsas) — tas ir paplašinājums.)


Ievaddati:

python
1

🖥️ Izvaddati:

python
Izņemts: zils
Atjaunināts saraksts: ['sarkans', 'zaļš', 'dzeltena']

🔴8. uzdevums. vardu-reverss-no-saraksta.py

Parādīt uzdevumu

Vārdu reverss no saraksta


🧠 Uzdevuma nosacījums:
Lietotājs ievada vārdu. Programma sagatavo sarakstu, kurā katrs elements ir vārda burts, bet saraksts tiek izdrukāts otrādā secībā (no pēdējā burta līdz pirmajam) — katrs burts jaunā rindā.


🛠 Darbu gaita:

  1. v = input("Ievadi vārdu: ").
  2. saraksts = list(v) — katrs burts elements.
  3. Apgriezt: apgr = saraksts[::-1] vai list(reversed(saraksts)).
  4. Caur for burts in apgr: izdrukāt katru burtu.

Padoms: šis mācīs darboties gan ar list(), gan ar apgriešanas sintaksi.


Ievaddati:

python
python

🖥️ Izvaddati:

python
n
o
h
t
y
p

🔴9. uzdevums. vid-no-sk-saraksta.py

Parādīt uzdevumu

Vidējais no skaitļu saraksta


🧠 Uzdevuma nosacījums:
Lietotājs ievada skaitli n (cik skaitļus ievadīs). Tad ievada n skaitļus (pa vienam). Programma izveido sarakstu ar šiem skaitļiem, aprēķina un izvada to vidējo ar 2 ciparu precizitāti.


🛠 Darbu gaita:

  1. n = int(input(...)).
  2. Tukšs saraksts sk = [].
  3. for i in range(n):sk.append(int(input())).
  4. vid = sum(sk)/len(sk).
  5. print(sk) un print(f"Vidējā vērtība: {vid:.2f}").

Padoms: ja n == 0, dalīšana ar 0 būs kļūda — parādīt skolēniem šo paplašinājumu kā diskusiju.


Ievaddati:

python
4
2
5
7
1

🖥️ Izvaddati:

python
Skaitļu saraksts: [2, 5, 7, 1]
Vidējā vērtība: 3.75

🔴10. uzdevums. reitings-sakartot.py

Parādīt uzdevumu

Reitings — sakārtot un dot top 3


🧠 Uzdevuma nosacījums:
Lietotājs ievada 5 skolēnu vārdus un pēc tam pievieno atbilstošus punktus (0–100) katram. Programma izveido sarakstu ar pāriem (vārds, punkti), sakārto to dilstoši pēc punktiem un izvada top 3 skolēnus ar viņu punktiem.


🛠 Darbu gaita:

  1. Tukši saraksti vardi = [], punkti = [] vai izmanto vienu sarakstu pāriem dalibnieki = [].
  2. for i in range(5): — nolasīt vārdu un punktus; pievienot e.g. dalibnieki.append((vards, punkti)).
  3. dalibnieki_sorted = sorted(dalibnieki, key=lambda x: x[1], reverse=True).
  4. Izdrukāt pirmos trīs elementus ar formātu f"{i+1}. {v} — {p}".

Padoms: sorted() ir ērts; vari arī apspriest list.sort() un to, kā strādā lambda.


Ievaddati: (rindiņu pāri)

python
Anna
78
Jānis
95
Līga
68
Marta
88
Pēteris
73

🖥️ Izvaddati:

python
Top 3:
1. Jānis — 95
2. Marta — 88
3. Anna — 78